Plūdu risks: kā pārbaudīt, vai māja vai zeme applūst

Jelgavas karte: ēkas teritorijās, kas applūst reizi 10, 100 un 200 gados, iekrāsotas zilos toņos
Jelgava: ēkas teritorijās, kas applūst reizi 10, 100 vai 200 gados pēc LVĢMC plūdu riska kartēm. Dati: LVĢMC plūdu riska kartes · VZD · © OpenStreetMap

LVĢMC plūdu kartēs pavasara plūdu zonā, kas applūst vidēji reizi 100 gados, atrodas 9 465 ēkas, bet jūras vējuzplūdu zonā — 3 115 ēkas. Applūstošajās teritorijās zemi uzbērt un būvēt ir aizliegts, tāpēc pirms mājas vai zemes pirkšanas pie upes, ezera vai jūras pārbaudi plūdu risku — vericity.ai to parāda katrai adresei.

Plūdu kartes

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) ir sagatavojis plūdu draudu un riska kartes teritorijām, kur plūdu risks ir nozīmīgs. Tajās modelēti divu veidu plūdi — pavasara plūdi upēs un ezeros un jūras vējuzplūdi, kad vētra uzdzen jūras ūdeni krastā un upju grīvās, — trīs scenārijos:

ScenārijsĒkas pavasara plūdu zonāĒkas jūras vējuzplūdu zonā
10 % varbūtība gadā (vidēji reizi 10 gados)2 670667
1 % varbūtība gadā (vidēji reizi 100 gados)9 4653 115
0,5 % varbūtība gadā (vidēji reizi 200 gados)14 9784 978

Ēkas, kas atrodas modelētajā applūšanas zonā. Retāka scenārija zona ietver arī biežāko. Avots: LVĢMC plūdu kartes.

„Reizi 100 gados” nozīmē, ka katru gadu ir aptuveni 1 % iespēja, ka ūdens sasniegs šo līmeni, — šādi plūdi var notikt arī divus gadus pēc kārtas. Kartes neaptver visas upes un ezerus: ja īpašums nav kartē, tas nenozīmē, ka tas nekad neapplūst.

Applūstošās teritorijas: ko tur nedrīkst

Applūstošās teritorijas ir upju ieleju un ūdenstilpju krastu daļas, kas applūst vidēji reizi 10 gados. To robežas nosaka pašvaldība teritorijas plānojumā. Tajās aizliegts uzbērt zemi un būvēt ēkas un būves. Izņēmumi ir īslaicīgas lietošanas būves, būves līdz 25 m², esošo ēku pārbūve, kultūras pieminekļu atjaunošana, peldvietas, laipas un laivu piestātnes. Nelikumīga zemes uzbēršana nedod pamatu būvniecības legalizēšanai.

Avoti: Aizsargjoslu likums, 37. pants; LV portāls, „Kas jāņem vērā, iegādājoties zemi mājas būvniecībai” (13.01.2025.).

Plānojumā iezīmētā applūstošā teritorija un LVĢMC kartes var atšķirties, tāpēc pārbaudi abas.

Ko parāda vericity.ai

AI meklēšanā pēc īpašumiem pie ūdens katram sludinājumam redzēsi ūdens nosaukumu un attālumu — plūdu risku pārbaudi tiem, kas patīk, īpašuma lapā.

Pirms pirkšanas

Dati: LVĢMC plūdu kartes, Valsts zemes dienests, TAPIS. Aprēķins atjaunojas reizi nedēļā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kā uzzināt, vai māja atrodas plūdu zonā?

Ievadi adresi vericity.ai: īpašuma lapā redzams, vai ēka vai vieta ir LVĢMC pavasara plūdu vai jūras vējuzplūdu kartē (reizi 10, 100 vai 200 gados) un vai zemes vienība ir reģistrētā applūstošā teritorijā.

Vai applūstošā teritorijā drīkst būvēt māju?

Nē. Applūstošajās teritorijās aizliegts uzbērt zemi un būvēt ēkas un būves, izņemot dažus gadījumus — piemēram, būves līdz 25 m², īslaicīgas lietošanas būves un esošo ēku pārbūvi.

Ko nozīmē „reizi 100 gados”?

Tā ir plūdu varbūtība: katru gadu ir aptuveni 1 % iespēja, ka ūdens sasniegs šo līmeni. Tas nenozīmē, ka nākamie šādi plūdi būs tikai pēc 100 gadiem — tie var notikt arī divus gadus pēc kārtas.

Vai var uzbērt zemi, lai to izņemtu no applūstošās teritorijas?

Nē. Applūstošajā teritorijā zemi uzbērt ir aizliegts, un nelikumīga uzbēršana nedod pamatu būvniecības legalizēšanai.

Ko nozīmē, ja īpašums nav plūdu kartē?

Kartes aptver teritorijas ar nozīmīgu plūdu risku — lielākās upes, ezerus un jūras piekrasti. Pie mazām upēm, ezeriem un grāvjiem plūdi arī iespējami, tāpēc jautā kaimiņiem un pašvaldībai un apskati vietu pavasarī.

Citi raksti